Trace Id is missing

Kibernoturība

Lejupielādēt
Kopīgot
Izprast, kā drošības jomas speciālisti strādā pie organizācijas kibernoturības un tās kiberdrošības pilnveidošanas

Deviņi no desmit drošības jomas vadītājiem, kuri ziņoja, ka jūtas neaizsargāti pret uzbrukumiem, uzskata, ka drošība veicina uzņēmējdarbību.

Microsoft drošības speciālisti veica vairāk nekā 500 drošības profesionāļu aptauju, lai izprastu drošības tendenču attīstību un svarīgākos apstākļus, kas rada bažas informācijas drošības vadītājiem. Uzziniet, kā drošības jomas līderi strādā laikā, kad kiberuzbrukumu shēmas ir sarežģītākas kā nekad, un kāpēc viņi nākotnē raugās ar optimismu.

5 soļi kibernoturības stiprināšanai.

  • Pieņemiet, ka ievainojamība ir neatņemama hibrīddarba daļa un koncentrējieties uz noturību
  • Samaziniet uzbrucēju, kuri izplata izspiedējprogrammatūras, iespējas ielauzties jūsu sistēmās
  • Lai kiberdrošība kļūst par daļu no biznesa stratēģijas
  • Iespējams, jums jau ir viss apdraudējuma pārvaldībai nepieciešamais
  • Ieviesiet drošības pamatelementus

Pēdējos gados priekšplānā ir izvirzījušies trīs mērķi, kuru starpā ir zināmas pretrunas. Organizācijas vēlas izprast: 1) kā konkurēt ar citiem uzņēmumiem, ja uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās; 2) kā pasargāt sevi no pieaugošajiem kiberdraudiem? un 3) kā sasniegt iepriekšminētos mērķus, vienlaikus padarot procesus vienkāršākus un tos digitāli pārveidojot.

Ieviešot hibrīddarbu, korporācijas var attīstīt plašāku, niansētāku un uz vērienīgākām ambīcijām orientētu darbības tīklu. Uzņēmumiem, kuri šajā ārkārtīgi cieši savienotajā virtuālajā pasaulē vēlas pārvaldīt riskus, ir jāattīsta kiberdrošības stratēģija. Joprojām svarīgas ir tādas metodes kā daudzfaktoru autentifikācija (MFA) un sistēmas pielabošana, taču perimetra pārbaudes pieeja vairs nav aktuāla. Tās vietā organizācijas var mainīt kiberdrošības fokusa punktu un noteikt pieaugošo kiberdraudu ietekmi.

Mūsu jaunāko aptauju aizpildīja vairāk nekā 500 nozares speciālistu, un tās rezultāti liecina, ka atrodamies uz pārmaiņu sliekšņa – aizvien vairāk jomas līderu uzmanību pievērš ne tikai tam, kā novērst uzbrukumus, bet gan izstrādā stratēģijas, kā rīkoties to gadījumā. Šī jaunā pieeja ne tikai iekļauj drošību uzņēmuma stratēģiskās darbības plānā, kurā noteikts, kā mēs strādājam, bet arī mazina apdraudējumu un uzbrukuma radīto ietekmi.

  • 61% kiberdrošības jomas līderu uzskata, ka mākoņpakalpojumi ir visvājāk aizsargātais digitālais līdzeklis.
  • Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka hibrīddarbs ir mazinājis uzņēmuma drošību.
  • 40% no visiem pagājušajā gadā veiktajiem uzbrukumiem (un puse no visiem uzbrukumiem mākoņiem) būtiski ietekmēja uzņēmuma darbību.

Hibrīddarba dēļ dažādu jomu uzņēmumi ir pārgājuši uz hibrīddarbu, tādējādi struktūrai vairs nav permetra. Aizvien biežāk darbinieki strādā vidēs, kuras ir grūti aizsargāt: dažādās platformās, mākoņu lietotnēs, personīgajās ierīcēs un māju tīklos. Tādēļ pamatots ir drošības jomas līderu viedoklis par to, ka hibrīddarbs rada lielākus riskus organizācijas drošībai. Mākoņu un tīklu ievainojamība drošības jomas līderiem ir prioritāte, kas ir svarīgāka pat par jau ilgstošo apdraudējumu tikt inficētiem ar ļaunatūru. 61 procents drošības jomas līderu uzskata, ka mākoņa infrastruktūra un mākoņpakalpojumu lietotnes ir digitālās vides neaizsargātākie līdzekļi. Otrs neaizsargātākais līdzeklis ir tīkli. Apmēram puse no speciālistiem uzskata, ka e-pasts un sadarbības rīki, kas tiek izmantoti attālinātā darbā, ir uzņēmuma neaizsargātākie līdzekļi.

45% drošības jomas speciālistu uzskata, ka e-pasts un sadarbības rīki ir tie, kuri organizācijai rada lielāko risku.

Šo līderu bažas ir pamatotas. Mūsu pētījums apliecina, ka pārkāpumi, kas saistīti ar mākoņu nepareizu konfigurāciju ir tikpat bieži sastopami kā mēģinājumi sistēmu inficēt ar ļaunatūru, un tie uzņēmuma darbībai vai nodarīt pat lielāku kaitējumu. Aptuveni viens no trim uzņēmumiem pagājušajā gadā ziņoja par nepareizu konfigurāciju – tas ir visbiežākais uzbrukuma veids, kurš notiek tikpat bieži, cik mēģinājumi sistēmu inficēt ar ļaunatūru. Taču uzbrukumi mākoņiem un mēģinājumi sistēmu inficēt ar ļaunatūru krietni atšķiras tajā, cik būtisku kaitējumu tie var radīt. Aptuveni puse no organizācijām, kuru mākoņiem un IoT tika uzbrukts, norādīja, ka uzbrukumi būtiski ietekmējuši viņu uzņēmuma darbību (dīkstāve, nozagti dati un kaitējums uzņēmuma reputācijai), savukārt šādas pašas sekas bija mazāk nekā trešdaļai uzņēmumu, kuru sistēmas inficēja ar ļaunatūras un pikšķerēšanas ceļā. Saskaņā ar drošības jomas pārstāvjiem aptuveni 40 procenti no pagājušajā gadā konstatētajiem drošības pārkāpumiem būtiski ietekmēja uzņēmumu darbību.

Mūsdienu hibrīdtīklos, kurus izmanto dažādās platformās un mākoņvidēs, nav iespējams izmantot tradicionālās aizsardzības metodes. Drošības jomas līderi un tajā strādājoši par lielāko drošības problēmu uzskata “grūtības pārvaldīt vidi, kurā vienlaikus tiek izmantoti vairāki mākoņi”. Aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem atzīmēja, ka grūtības rada organizācijas drošības funkciju ieviešana vairākām platformām. Šos plašos mākoņos balstītos tīklus pēc būtības ir grūti aizsargāt. Tā, piemēram, var būt tūkstošiem noteikumu, kas apgrūtina iespēju saprast, kurš no tiem ir spēkā esošs.

Ja hibrīddarbs ir uz palikšanu, uzņēmumi vairs nespēs aizsargāties, atrodoties tikai uzņēmuma iekšējā tīklā. Tā vietā drošības jomas līderiem ir jāpieņem, ka ievainojamība ir hibrīddarba vides neatņemama daļa, un jādomā, kādos veidos tie var mazināt uzbrukumu sekas uzņēmuma darbībai.

Drošības jomas līderi var rīkoties šādi. Nolīgt mākoņpakalpojumu speciālistus. Mākoņpakalpojumu aizsardzībā ir savi noteikumi un riski, tāpēc tā atšķiras no iekšējā tīkla aizsardzības. Daži respondenti uzskata, ka viņu darbiniekiem jāspēj pielāgoties jebkurai situācijai, savukārt citi paļaujas uz mākoņpakalpojumu speciālistiem, atsevišķos gadījumos mākoņpakalpojumu inženierus pat nolīgstot ārštatā. Ņemot vērā, ka mākoņus visvairāk apdraud ar administratora darbu saistītas kļūdas, piemēram, nepareiza konfigurācija un nekonsekventa drošības politikas īstenošana, saskaņā ar pētījuma rezultātiem mākoņpakalpojumu aizsardzībā ieteicams iesaistīts speciālistus, kuri gan vispārīgi, gan niansēti izprot mākoņu sistēmas principus (tie var nebūt drošības jomas speciālisti).
  • 1 no 5 aptaujātajiem uzņēmumiem norādīja, ka pagājušajā gadā viņu sistēmai tika uzbrukts ar izspiedējprogrammatūru.
  • Puse no šiem uzbrukumiem būtiski ietekmēja uzņēmuma darbu.
  • Uzbrukumu upuri, kuri samaksāja izpirkuma maksu, atguva tikai 65% nozagto datu, bet trešdaļa no tiem atguva mazāk par pusi.

Laikā, kad apdraudējuma risks ir ārkārtīgi augsts un uzņēmumu tīkli tiek pārcelti uz mākoņiem, izspiedējprogrammatūru uzbrukumi notiek aizvien biežāk. Gandrīz katrs piektais drošības jomas līderis norādīja, ka pagājušā gadā viņa organizācija ir piedzīvojusi uzbrukumu ar izspiedējpogrammu, un aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem norādīja, ka tas viens no lielākajiem kiberdraudiem. Saskaņā ar Fortinet 2021. gada aptauju par izspiedējprogrammatūrāmno 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūnijam izspiedējprogrammatūru incidentu skaits pieauga par 1070 procentiem.

Pieaug arī uzbrukumu smaguma pakāpe: lēš, ka 2021. gadā uzbrukumi ar izspiedējprogrammām radīja zaudējumus 20 miljardu ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar prognozēm šis skaitlis līdz 2031. gadam pārsniegs 265 miljardus ASV dolāru (Cybersecurity Ventures,  2022 Cybersecurity Almanac). Saskaņā ar Ponemona institūta  2021. gada Ziņojumu par datu drošības pārkāpumiem uzbrukumi ar izspēdējprogrammu vidēji radījuši zaudējumus 4,62 miljonu ASV dolāru apmērā (izmaksas, kas saistītas ar eskalēšanu, biznesa darbības pārtraukšanu un atbildes darbībām).

Taču finansiālie zaudējumi ir tikai daļa no problēmas. Aptuveni puse (48 procenti) izspiedējprogrammatūru upuru, kuri piedalījās mūsu aptaujā, norādīja, ka uzbrukumi radījuši dīkstāvi, sensitīvu datu noplūdi un kaitējumu reputācijai.

48% izspiedējprogrammatūru upuru norādīja, ka uzbrukumi radījuši dīkstāvi, sensitīvu datu noplūdi un kaitējumu reputācijai.

Organizācijas, kuras maksāja izpirkuma maksu, atguva vidēji 65% no nozagtajiem datiem, un 29 procenti atguva mazāk nekā pusi no datiem.

“Izspiedējprogrammatūra kā pakalpojums” ir viens no iemesliem, kāpēc šie uzbrukumi ir tik izplatīti. Saskaņā ar mūsu drošības pētnieku sniegto informāciju kibernoziedznieki kibernoziegumu piegādes ķēdēs, kuras nu jau ir tehniski diezgan attīstītas, iegādājas pārbaudītus noziegumu komplektus, turklāt daži no tiem maksā vien 66 ASV dolārus. Šie lēti komplekti ikvienam potenciālajam uzbrucējam sniedz piekļuvi labākiem rīkiem un automatizācijai, tāpēc viņi var lētāk paplašināt un attīstīt savus uzbrukumus. Tā kā sekmīgus uzbrukumus ar izspiedējvīrusiem īstenot var aizvien lētāk, šis uzbrukumu veids ir aizvien plašāk izplatīts.

Drošības jomas līderi var rīkoties šādi. Ieviest Nulles uzticamības principus. Uzbrukumi ar iespiedējvīrusiem, galvenokārt, tiek īstenoti šajos veidos: attālinātā galda protokola (RDP) ļaunprātīga izmantošana, neaizsargātas internetā balstītas sistēmas un pikšķerēšana. Organizācijas var mazināt uzbrukumu radītās sekas, apgrūtinot uzbrucējiem piekļuvi vairākām uzņēmumam svarīgām sistēmām. Izveidojot mazāko privilēģiju piekļuvi un ieviešot Nulles uzticamības principus, uzbrucējiem, kuri ielaužas tīklā, ir mazāk iespēju piekļūt visam tīklam un nozagt vērtīgus datus (Microsoft digitālās aizsardzības pārskats).

  • Vairāk nekā puse drošības jomas līderu uzskata, ka viņu organizāciju apdraud nopietni kibernoziegumi.
  • Ievainojamība ir cieši saistīta ar nobriedušu drošības sistēmu (83%) un ar drošības principu iekļaušanu uzņēmumu biznesa stratēģijā (90%).
  • 78% no respondentiem, kuri uzskata, ka ir ļoti neaizsargāti pret uzbrukumiem, ir ieviesuši visaptverošu Nulles uzticamības sistēmu.

Mūsdienu pasaulē, kurā drošība ir ļoti apdraudēta, zināšanas ir ļoti svarīgas. Mūsu pētījums atklāja, ka informētība par ievainojamību lielā mērā korelē ar stingru pozīciju drošības jomā, saskaņā ar kuru drošība ir iekļauta biznesa stratēģijā. Vairāk nekā puse drošības jomas līderu uzskata, ka viņu organizāciju apdraud nopietni kibernoziegumi. Un ar pārliecinošu pārsvaru tie, kuri jūtas visievainojamākie drošības jomā ir arī visizturīgākie – 83% salīdzinājumā ar 35% no visiem respondentiem. Turklāt deviņi no desmit drošības jomas vadītājiem, kuri ziņoja, ka jūtas neaizsargāti pret uzbrukumiem, uzskata, ka drošība “stiprina uzņēmējdarbību.”

Šī tendence liecina par paradigmas maiņu drošības jomā, proti, stingra nostāja drošības jautājumos ir saistāma ar informētību par vidi, kurā riski ir lielākie, un koncentrēšanos uz noturību, nevis tikai atsevišķu uzbrukumu novēršanu.1

83% speciālistu, kuri pieņem lēmumus drošības jomā un kuri uzskata, ka ir ļoti neaizsargāti pret uzbrukumiem, norāda, ka viņu organizācijas drošības stāvoklis ir virs vidējā līmeņa.

Dati par  Nulles uzticamības  modeļa ieviešanu saistībā ar neaizsargātību un stingru drošības stāvokli liecina par pāreju uz drošības noturības modeli. Gandrīz visi (98%) respondenti, kuri uzskatīja, ka ir ļoti neaizsargāti pret uzbrukumiem, rīkojas saskaņā ar Nulles uzticamības stratēģiju un 78% respondentu jau ir ieviesuši visaptverošu  Nulles uzticamības stratēģiju . Nulles uzticamība analizē iespējamos pārkāpumus un koncentrējas nevis uz organizācijas aizsardzību, bet gan tās noturību. Lielākā daļa respondentu, kuri norādīja, ka ir Nulles uzticamības ieviešanā ir tālu progresējuši, pārstāv viedokli, ka uzbrukumi ir neizbēgamība, nevis drauds, ko iespējams novērst. Mūsu pētījumā apliecinājās hipotēze, ka organizācijās, kuras īsteno Nulles uzticamības principus, uzbrukumu nebija mazāk. Taču ir pierādīts, ka Nulles uzticamības principu ieviešana vidējās uzbrukumu radītās izmaksas samazina par 35 procentiem – no 5,04 miljoniem ASV dolāru bez Nulles uzticamības sistēmas līdz 3,28 miljoniem ASV dolāru ar stabili ieviestu Nulles uzticamības sistēmu (2021. gada pārskats par datu noplūdi).

74 % drošības lēmumu pieņēmēju, kuri īsteno visaptverošu Nulles uzticamības pieeju, ir norādījuši, ka viņu drošības stāvoklis ir ievērojami augstāks nekā kolēģiem.

Drošības jomas līderi var rīkoties šādi. Novērtējiet savu Nulles uzticamības pieeju. Tieši šis noturīgais drošības stāvoklis palīdzēs drošību padarīt par ar biznesa stratēģiju īstenot aizsardzības pakalpojumu. Intervijās CISO uzsver, ka šī proaktīvā pieeja drošībai atvieglo hibrīddarbu, uzlabo patērētāju pieredzi, vairo uzticību, kā arī veicina inovāciju ieviešanu. Noturības stiprināšanai Nulles uzticamība ir ļoti būtiska.  Savas organizācijas Nulles uzticamības stabilitātes pakāpi varat novērtēt , pielietojot šim darbam paredzētus Microsoft drošības novērtēšanas rīkus.
  • Paredzams, ka pēc diviem gadiem tikai IoT nebūs zaudējis savu aktualitāti; sagaidāms, ka visu pārējo drošības problēmu ietekme mazināsies.
  • Par 28% mazāk respondentu uzskata, ka turpmākajos divos gados tīkli būs vairāk apdraudēti, nekā šodien.

Stabilas drošības organizācijas reālistiski raugās uz draudiem, kas sastopami mūsdienu digitālajā vidē, kas kļūst aizvien sarežģītāka, kā arī tās optimistiski raugās uz savām spējām tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem. Drošības jomas līderi prognozē, ka pēc diviem gadiem mazāku apdraudējuma risku radīs pat tie digitālās vides elementi, kas šobrīd ir neaizsargātākie. Piemēram, lai gan gandrīz 60 procenti jomas līderu uzskata, ka šobrīd tīkli ir neaizsargāti, tikai 40 procenti uzskata, ka šī problēma būs aktuāla arī pēc diviem gadiem. Citiem vārdiem sakot, trešdaļa līderu, kuri tīklu lietošanā redz riskus, uzskata, ka pēc diviem gadiem šī problēma nebūs tik būtiska. Divu gadu perspektīvā tiek prognozēts, ka mazināsies riski, kas saistīti ar pārējām funkcijā, proti, par 26 procentiem mazāk respondentu par paredzamajiem draudiem uzskata e-pasta un sadarbības rīkus un galalietotājus, par aptuveni 20 procentiem mazāk respondentu par galvenajiem riskiem uzskata piegādes ķēdes neaizsargātību un par 10 līdz 15 procentiem mazāk respondentu par galvenajiem drošības jautājumiem pēc diviem gadiem salīdzinājumā ar šodienu min galapunktus un mākoņprogrammas. Paredzams, ka pēc diviem gadiem tikai operatīvās tehnoloģijas un IoT būs tikpat aktuālas.

Ņemot vērā vienprātību par to, ka kiberapdraudējumi kļūst arvien nopietnāki, proti, to radītās sekas ir smagākas un tie ir grūtāk novēršami, ievērības cienīgs ir fakts, ka riski mazinās gandrīz visos drošības aspektos. Kā tas nākas, ka uzbrukumi kļūst smagāki, bet ar tiem saistītie riski ir mazāki? Šajos secinājumos atspoguļojas drošības jomas profesionāļu pārliecība, ka šodienas pieeja drošībai turpmākajos gados labāk aizsargās viņu organizācijas, jo tā tiks īstenota piegādes ķēdēs, partneru tīklos un ekosistēmās. Pētījumā, ko nesen īstenoja  Pasaules Ekonomikas forums, lielākā daļa drošības vadītāju (88%) pauda bažas par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ekosistēmu kiberdrošību. Uzbrukumi, visdrīzāk skars MVU, jo, iekams tie nesasniegs tikpat augstu drošības līmeni, tie būs vājākais posms.

Drošības jomas līderi var rīkoties šādi. Ieviest visaptverošus drošības rīkus. Par prioritāti izvirziet stabilu Nulles uzticamības pieeju un ieviesiet to visaptverošā mērogā, lai tā kalpotu par drošības modeļa pamatu un būtu turpmāku investīciju un projektu neatņemama daļa. Pārliecinieties, ka jūsu pašreizējie ieguldījumi drošības jomā, piemēram, galapunktu atklāšana un reaģēšana, e-pasta drošība, identitātes un piekļuves pārvaldība, mākoņa piekļuves drošības starpnieks un iebūvētie draudu aizsardzības rīki, ir pareizi konfigurēti un ieviesti pilnībā. Ja lietojat Microsoft produktus, uzziniet vairāk par to, kā gūt lielāko labumu no ieguldīšanas Microsoft produktos un stiprināt Nulles uzticamības stratēģiju.

  • Pamata drošības uzturēšana joprojām aizsargā pret 98% uzbrukumu.
  • Tikai 22 % Azure klientu ir ieviesuši spēcīgu identitātes autentifikācijas aizsardzību.

Ņemot vērā, ka uzņēmumiem nereti trūkst darbinieku un viņu budžets ne vienmēr ir ļoti liels, drošības vadītājiem vairāk nekā jebkad ir jāspēj pārvaldīt riskus un jāuzstāda pareizās prioritātes. Daudzi vadītāji uzskata, ka viņu galvenā prioritāte ir kiberhigiēnas stiprināšana, lai novērstu visbiežāk sastopamos uzbrukumus, jo īpaši pieaugošajā digitālās pēdas nospiedumā. Mūsu dati un pētījumi apstiprina šo viedokli — mēs lēšam, ka drošības higiēnas pamatdarbības joprojām aizsargā pret 98% uzbrukumu (skatīt 124. lpp. 2021. gada oktobra Microsoft digitālās aizsardzības pārskatā).

Tikpat kā visus kiberuzbrukumus var novērst, izmantojot daudzfaktoru autentifikāciju (MFA), piemērojot mazāko privilēģiju piekļuvi, atjauninot programmatūru, instalējot pretvīrusu programmatūru, kā arī aizsargājot datus. Tomēr stingra identitātes autentifikācija kā metode joprojām tiek pielietota reti. Saskaņā ar mūsu veikto iekšējo pētījumu, visās nozarēs tikai 22% klientu, kas izmanto Microsoft Azure Active Directory (Azure AD), Microsoft mākoņa identitātes pārbaudes risinājumu, 2021. gada decembrī ir ieviesuši stingru identitātes autentifikācijas aizsardzību (Cyber Signals).

Drošības jomas līderi var rīkoties šādi. Sāciet ar identitāti. Kristofers Glaijers, Microsoft draudu informācijas centra (MSTIC) vadītājs,uzskata, ka organizācijām drošības jomā lielāks uzsvars būtu jāliek uz identitātes pārbaudēm: “Uzticamu identitātes aizsardzības pasākumu ieviešana – neatkarīgi, vai tā ir MFA, bezparoles risinājums vai kāda cita aizsardzība, piemēram, nosacītās piekļuves politika – samazina šo iespēju un ievērojami apgrūtina uzbrukšanas latiņas paaugstināšanu.” Rakstā  Microsoft labā prakse iepazīstieties ar identitātes pārbaudes metožu vadlīnijām un stipriniet savas sistēmas.

Ceļš uz kibernoturības stiprināšanu

Šobrīd mēs atrodamies uz pārmaiņu sliekšņa. Tā kā pēdējos gados organizācijas arvien vairāk ir paļāvušās uz elastīgumu darbavietā un paātrinājušas savu digitālo transformāciju, tās ir pakļautas jauniem un nopietnākiem uzbrukumiem. Perimetrs ir paplašinājies un arvien vairāk kļūst hibrīds, aptverot vairākus mākoņus un platformas. Lai gan jaunās tehnoloģijas ir bijušas ieguvums daudzām organizācijām, un tās pat ļoti grūtos laikos ir veicinājušas produktivitāti un izaugsmi, šīs izmaiņas ir devušas arī iespēju kibernoziedzniekiem, izmanto arvien sarežģītākās digitālajās vidēs atrodamās ievainojamības. Lai organizācijas būtu noturīgas pret uzbrukumiem, tām ir jāievēro laba kiberhigiēna, jāievieš arhitektūras, kas atbalsta Nulles uzticamības principus, un uzņēmējdarbībā jāiekļauj kiberrisku pārvaldība.
  1. [1]

    Interesantā kārtā aptaujas rezultāti neatklāja korelāciju starp organizācijām, pret kurām bija vērsti nopietni uzbrukumi, un organizācijām, kuru drošības stāvoklis bija stabilāks vai kuri īstenoja visaptverošāku Nulles uzticamības pieeju. Tas varētu liecināt par to, ka neaizsargātības dēļ tiek uzlabots drošības stāvokli vai ka organizāciju galvenais mērķis ir nevis uzbrukumu biežuma samazināšana, bet gan to seku novēršana.

Ierīces un infrastruktūra Kibernoturība Izspiedējprogrammatūra

Saistītie raksti

Kibersignāli: 1. izdevums

Identitāte ir jaunais mērķis, par kuru jācīnās. Iegūstiet ieskatu par mainīgajiem kibernoziegumiem un to, kādas darbības jāveic, lai labāk aizsargātu savu organizāciju.
Papildinformācija

Trīs paņēmieni aizsardzībai pret izspiedējprogrammatūru

Modernai aizsardzībai pret izspiedējprogrammatūru ir nepieciešams daudz vairāk nekā konstatēšanas pasākumu ieviešana. Atklājiet jau šodien trīs svarīgākos paņēmienus, kā varat pastiprināt sava tīkla drošību pret izspiedējprogrammatūru.
Papildinformācija

Eksperta profils: Deivids Ečs (David Atch)

Mūsu jaunākajā ekspertu profilā mēs runājām ar Microsoft IoT/OT drošības izpētes vadītāju Deividu Eču (David Atch) par pieaugošajiem riskiem, kas saistīti ar IoT un OT savienojamību.
Papildinformācija

Sekot korporācijai Microsoft