Propaganda digitālajā ērā: kā kiberietekmes operācijas grauj uzticamību
Mūsdienu ārvalstu ietekmes operācijās tiek izmantotas jaunas metodes un tehnoloģijas, lai padarītu efektīvākas uzticamības graušanai nepieciešamās kampaņas.
Valstis aizvien vairāk izmanto sarežģītas ietekmes operācijas, izplatot propagandu un ietekmējot sabiedrības viedokli gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Šīs kampaņas grauj uzticamību, palielina polarizāciju un apdraud demokrātiskos procesus.
Prasmīgi rafinētu noturīgu manipulāciju izpildītāji izmanto tradicionālos plašsaziņas līdzekļus kopā ar internetu un sociālajiem tīkliem, lai būtiski palielinātu savu kampaņu tvērumu, mērogu un efektivitāti, kā arī sevišķi lielo ietekmi, kāda viņiem ir globālajā informācijas ekosistēmā.
Sintezētie plašsaziņas līdzekļi sāk arvien vairāk dominēt, jo izplatās rīki, ar kuriem var vienkārši izveidot un izplatīt ļoti reālistiskus neīstus attēlus, videoklipus un audio ierakstus. Neatbilstošu lietošanu sola apkarot digitālās izcelšanās tehnoloģija, kas apliecina plašsaziņas līdzekļa izcelsmi.
Aizsardzībai pret kiberietekmes operācijām ir nepieciešams visaptverošs risinājums. Microsoft attīsta savu jau tā rūpīgi pārdomāto kiberdraudu informācijas infrastruktūru, lai apkarotu kiberietekmes operācijas. Mūsu stratēģija ir atklāt, pārtraukt, ārvalstu agresoru propagandas kampaņas, aizsargāt no tām un atturēt no to veikšanas.
Kopš 2019. gada dziļviltojumu izplatīšanās ik gadu pieaug par 900%1
Tehnoloģijām stabili attīstoties, kiberietekmes operācijas kļūst arvien sarežģītākas. Mēs novērojam tradicionālajos kiberuzbrukumos izmantoto rīku pārklāšanos un plašāku pielietošanu — tie tiek izmantoti kiberietekmes operācijās. Turklāt ir novērota arī plašāka koordinēšana un izplatīšana citās valstīs.
Autoritārie režīmi visā pasaulē sadarbojas, lai piesārņotu informācijas ekosistēmu savstarpēji izdevīgā veidā. Papildinot viens otru, valstu vadīti plašsaziņas līdzekļu kanāli veido ekosistēmu, kurā negatīvo informāciju par demokrātijām (vai pozitīvu informāciju par sabiedrotajiem), ko radījis vienas valsts plašsaziņas līdzekļu kanāls, pastiprina citi.
Lai sarežģītu situāciju, privātā sektora tehnoloģiju uzņēmumi var neapzināti atvieglot šo kampaņu norisi. Šādi izpalīgi var būt uzņēmumi, kas reģistrē interneta domēnus, vieso tīmekļa vietnes, reklamē informāciju sociālajos tīklos un meklēšanas vietnēs, nodrošina trafiku un palīdz maksāt par šīm darbībām, izmantojot digitālu reklāmu.
Organizācijām ir jābūt informētām par rīkiem un metodēm, ko autoritārie režīmi izmanto kiberietekmes operācijās, lai tās varētu atklāt kampaņas un pēc tam novērst to izplatīšanos.
Pieaug arī vajadzība palīdzēt patērētājiem attīstīt efektīvāku iespēju identificēt ārvalstu ietekmes operācijas un ierobežot iepazīšanos ar to naratīvu jeb saturu.
Lai palielinātu pārskatāmību, atklātu un pārtrauktu šādas ietekmes kampaņas, ir nepieciešama lielāka koordinēšana un informācijas apmaiņa starp valsti, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību.
- Ārvalstu kiberietekmes operācijas publiski internetā un dažreiz organizētos pasākumos vai provokācijās izplata propagandu, kas dažkārt ietver nepatiesus naratīvus. Nepatiesi naratīvi, kas paliek nepamanīti internetā, var padarīt ticamākas vēlāk publicētas atsauces.
1. piemērs
Sākoties pandēmijai, nenozīmīgas konspiratīvās tīmekļa vietnes, kas sadarbojās ar Krievijas un Irānas valsts plašsaziņas līdzekļiem, publicēja interviju ar juridisko zinātņu profesoru, kas stāstīja, ka Covid-19 ir Amerikas Savienoto Valstu radīts bioloģiskais ierocis.
2. piemērs
7. martā Krievija iepriekš sagatavoja naratīvu, iesniedzot informāciju Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par to, ka Mariupoles (Ukraina) dzemdību nams ir atbrīvots un tiek izmantots kā militārs objekts.
- Tiek uzsākta saskaņota kampaņa, lai izplatītu naratīvus valdību atbalstītos un ietekmētos plašsaziņas līdzekļu kanālos un sociālajos tīklos.
1. piemērs
2020. gada februārī Irānas valdības sponsorēts kanāls PRESSTV publicēja stāstu angļu valodā par interviju, un Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļu kanāli un Ķīnas valdības konti drīz sāka komentēt šo informāciju.2. piemērs
9. martā Krievija bombardēja slimnīcu. Kad parādījās ziņas par bombardēšanu, Krievijas pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā, tvītoja, ka informācija par bombardēšanu ir “nepatiesas ziņas”, un citēja Krievijas iepriekš izteiktos apgalvojumus par slimnīcas iespējamo izmantošanu militārām vajadzībām. - Visbeidzot valstu kontrolēti plašsaziņas līdzekļi un pilnvarotie izplata naratīvus mērķa auditorijās. Bieži vien tehniskie izpildītāji neapzināti paplašina naratīvu sasniedzamību.
1. piemērs
Valstij piederošais kanāls Russia Today (RT) arī publicēja vismaz vienu stāstu, kas atbalstīja Irānas amatpersonu apgalvojumus par to, ka Covid-19 varētu būt “ASV bioloģiskā uzbrukuma produkts, kas tiks izmantots pret Irānu un Ķīnu”, un radīja sociālo tīklu ziņas par šādu pašu tēmu.2. piemērs
Pēc uzbrukuma slimnīcai Krievija šo naratīvu plaši izplatīja tās kontrolētajās tīmekļa vietnēs divas nedēļas. Šādu stāstu izplatīšana tiešsaistē nodrošina Krievijai iespēju starptautiskā mērogā neuzņemties vainu un izvairīties no atbildības.
Sintezēti plašsaziņas līdzekļi
Mēs tuvojamies mākslīgā intelekta nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu izveides un manipulāciju zelta laikmetam. Microsoft analītiķi norāda, ka to virza divas galvenās tendences: ļoti reālistisku sintezētu attēlu, videoklipu, audio ierakstu un teksta mākslīgai izveidei paredzētu vienkāršu rīku un pakalpojumu izplatīšanās un spēja ātri izplatīt saturu, kas ir optimizēts konkrētām auditorijām.
Sintezēta teksta un multivides joma attīstās neticami ātri, un mēs jau esam ļoti tuvu tam, ka ikviens varēs izveidot sintezētu video, kurā jebkura persona saka vai dara jebko.
Dziļviltojumi: teksta un multivides sintezēšanas metodes
Šīs metodes var izmantot, lai mēģinātu šantažēt cilvēkus, uzņēmumus, iestādes vai parādītu cilvēkus apkaunojošās vietās vai situācijās. Šādas uzlabotas mākslīgā intelekta metodes šobrīd vēl netiek plaši izmantotas kiberietekmes kampaņās, taču ir gaidāms, ka problēma saasināsies, kad rīki būs vienkāršāk lietojami un plašāk pieejami.
- Sejas nomainīšana pret citu videoklipā
- Video izmantošana, lai nekustīgu attēlu vai citu video padarītu kustīgu
- Metožu kopa fotoreālistisku attēlu veidošanai
- Bagātīgu attēlu veidošana no teksta aprakstiem
Informācijas operāciju lietošana, lai nodarītu kaitējumu vai paplašinātu ietekmi, nav nekas jauns. Taču informācijas izplatīšanās ātrums un mūsu nespēja ātri atšķirt faktus no viltojumiem nozīmē to, ka neīstas vai citas sintētiski radītas ļaunprātīgas multivides ietekme vai kaitējums var būt daudz lielāks.
Mēs aplūkojam vairākas kaitējuma kategorijas: tirgus manipulācija, krāpšana ar maksājumiem, vikšķerēšana, uzdošanās par citu personu, kaitējums zīmolam, kaitējums reputācijai un botu tīkls. Par vairākām no šīm kategorijām no daudziem cilvēkiem ir saņemti reāli piemēri, kas varēja iedragāt mūsu spēju atšķirt faktu no krāpšanas.
Ilgtermiņa un mānīgāks drauds tiek radīts mūsu izpratnei par to, kas ir īsts, ja nevaram vairs uzticēties tam, ko redzam un dzirdam. Tādēļ jebkurš kompromitēts sabiedrībā pazīstamas personas vai cita cilvēka attēls, audio ieraksts vai video var netikt ņemts vērā, jo tiek uzskatīts par neīstu — to dēvē par uzticības kredīta zaudēšanu.2
Nozare, valdības un akadēmiskā pasaule veic pasākumus, lai izstrādātu labākus paņēmienus, kā noteikt sintezētu multividi, mazināt tās ietekmi un atjaunot uzticamību. Ir gūti daudzsološi panākumi, bet pastāv arī šķēršļi, kas ir jāņem vērā.
Microsoft stratēģiskās darbības mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām personām dažādās nozarēs atklāt propagandu, jo īpaši ārvalstu agresoru kampaņas, aizsargāt sevi no tām un atturēt no to izmantošanas.
Cīņā ar ārvalstu kiberietekmes darbībām tāpat kā kiberaizsardzībā pirmā darbība ir to atklāšanas spēju attīstīšana. Neviens uzņēmums vai organizācija nevar cerēt, ka spēs viena pati panākt vajadzīgo progresu. Svarīga būs jauna, plašāka sadarbība tehnoloģiju nozarē, kas nodrošinās progresu tādu kiberietekmes darbību analizēšanā un pārskatos, kas ir ļoti atkarīgi no sabiedrības, tostarp akadēmisko iestāžu un bezpeļņas organizāciju, iesaistes.
Otrais stratēģijas pīlārs ir atbalsts demokrātiskai aizsardzībai — ilgtermiņa prioritātei, kam nepieciešami ieguldījumi un jauninājumi. Tam vajadzētu ņemt vērā tehnoloģiju radītos izaicinājumus demokrātiskās sabiedrībās (jo īpaši iejaukšanos žurnālistikā un vietējās ziņās) un tehnoloģiju radītās iespējas efektīvāk aizsargāt demokrātiskas sabiedrības.
Tam ir nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi un jaunievedumi, kam jābūt vērstiem uz dažādu valstu un kontinentu vietējām vajadzībām. Šīs nav viegli risināmas problēmas, tajās ir nepieciešams iesaistīties vairākām ieinteresētajām personām, kuras Microsoft un citi tehnoloģiju uzņēmumi atbalsta arvien vairāk.
Pēdējo gadu laikā Microsoft Digitālo noziegumu apkarošanas vienība (DCU) ir pilnveidojusi taktiku un izstrādājusi rīkus kiberapdraudējumu — no izspiedējprogrammatūras līdz botu tīkliem un valstu uzbrukumiem — pārtraukšanai. Esam apguvuši daudzas kritiski svarīgas mācības, sākot ar aktīvas pārtraukšanas lomu visdažādāko kiberuzbrukumu apkarošanā.
Apkarojot kiberietekmes operācijas, pārtraukšanai varētu būt pat vēl svarīgāka loma. Kļūst skaidrāka arī labākā pārtraukšanas metode. Visefektīvākā pretinde plaša mēroga maldināšanai ir pārskatāmība. Tāpēc Microsoft uzlaboja savas spējas noteikt un pārtraukt valsts ietekmes operācijas, iegādājoties Miburo Solutions, vadošo kiberapdraudējuma analīzes un pētīšanas uzņēmumu, kas specializējas ārvalstu kiberietekmes operāciju atklāšanā un reaģēšanā uz tām. Apvienojot šos analītiķus ar Microsoft apdraudējuma konteksta analītiķiem, Microsoft izveidoja Digitālo draudu analīzes centru (DTAC). DTAC analizē un sagatavo pārskatus par valstu draudiem, tostarp kiberuzbrukumiem un ietekmes operācijām, apvienojot informāciju un draudu informāciju ar ģeopolitisko analīzi, lai sniegtu ieskatus un informāciju par efektīvu reakciju un aizsardzības pasākumiem.
Mēs nevaram gaidīt, ka valstis mainīs savu uzvedību, ja nepastāv atbildība par starptautisko noteikumu pārkāpšanu. Šādas atbildības nodrošināšana ir tikai un vienīgi valdības pienākums. Tomēr arvien lielāka nozīme starptautisko normu nostiprināšanā un paplašināšanā ir daudzpusējai ieinteresēto personu rīcībai.
Vairāk nekā 30 tiešsaistes platformas, reklāmas ievietotāji un izdevēji, tostarp Microsoft, parakstīja nesen atjaunināto Eiropas Komisijas prakses kodeksu par dezinformāciju, vienojoties par stingrākām saistībām, lai risinātu šo pieaugošo problēmu. Līdzīgi kā nesen pieņemtais Parīzes aicinājums, Kraistčērčas aicinājums un Deklarācija par interneta nākotni, daudzpusēja un daudzu ieinteresēto pušu rīcība var apvienot demokrātisko valstu valdības un sabiedrību. Tad valdības var balstīties uz šīm normām un tiesību aktiem, lai veicinātu atbildību, kas pasaules demokrātiskajām valstīm ir vajadzīga un ko tās ir pelnījušas.
Ātri un krasi nodrošinot caurspīdīgumu, demokrātiskas valdības un sabiedrības var efektīvi ierobežot ietekmes kampaņas, nosakot valstu uzbrukumu avotus, informējot sabiedrību un vairojot uzticību iestādēm.
Avots: 2022. gada novembra Microsoft digitālās aizsardzības pārskats
- [1]
Deepfakes 2020: The Tipping Point, Johannes Tammekänd, John Thomas, and Kristjan Peterson, 2020. gada oktobris - https://go.microsoft.com/fwlink/?linkid=2263006
- [2]
Deep Fakes: A Looming Challenge for Privacy https://go.microsoft.com/fwlink/?linkid=2262673