CISO Insider: 1. izdevums

COVID-19 ir licis organizācijām vairāk paļauties uz darbavietas elastīgumu un paātrināt digitālo transformāciju, un tas, protams, ir prasījis arī dažas izmaiņas drošības taktikās. Perimetrs ir paplašinājies un arvien vairāk kļūst hibrīds, aptverot vairākus mākoņus un platformas. Lai gan jaunās tehnoloģijas ir bijušas ieguvums daudzām organizācijām, veicinot produktivitāti un izaugsmi pat sarežģītos laikos, šīs izmaiņas ir devušas arī iespēju kibernoziedzniekiem, kuri strādā, lai izmantotu arvien sarežģītākās digitālajās vidēs atrodamās ievainojamības.

Drošības speciālisti, ar kuriem runāju, īpaši uzsver ar tāldarbu saistīto pikšķerēšanas uzbrukumu pieaugumu, un mēs redzam, ka tas atspoguļojas arī mūsu izpētē. Microsoft 2020. gada drošības vadītāju aptaujā 55% aptaujāto atzina, ka viņu organizācijas kopš pandēmijas sākuma ir konstatējušas pikšķerēšanas uzbrukumu pieaugumu, un 88% apgalvoja, ka pikšķerēšanas uzbrukumi ir ietekmējuši viņu organizācijas. Es regulāri dzirdu arī to, ka strauji pieaug izspiedējprogrammatūras uzbrukumu skaits, ļaunprogrammatūra ir pastāvīgs apdraudējums un identitātes apdraudēšana joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras drošības komandas.

Turklāt mēs zinām, ka plaša mēroga uzbrukumi kļūst arvien agresīvāki un neatlaidīgāki. NOBELIUM piegādes ķēdes uzbrukums, kurā tika izmantota SolarWinds platforma, bija viens no daudzajiem jaunajiem uzbrukumiem, kas pēdējā gada laikā ir nonākuši ziņu virsrakstos. Lai gan bieži ziņās tiek atspoguļotas jaunas, spilgtas metodes, informācijas drošības vadītāji pastāvīgi stāsta, ka pat progresīvie draudu izpildītāji kā vairums kibernoziedznieku parasti koncentrējas uz uzbrukumiem, kuriem ir zemas izmaksas, bet liela iespējamā ieguvuma vērtība.

Lai vēl vairāk ilustrētu šo punktu, esam novērojuši plaša mēroga uzbrucēju, kas izmanto paroļu šalts uzbrukumus, pieaugumu. Būt drošības vadītājam nozīmē pārvaldīt riskus un noteikt prioritātes, un daudzi vadītāji apgalvo, ka viņu galvenā prioritāte ir kiberhigiēnas stiprināšana, lai novērstu visbiežāk sastopamos uzbrukumus, jo īpaši pieaugošajā digitālās pēdas nospiedumā. Mūsu dati un pētījumi apstiprina šo viedokli — mēs lēšam, ka drošības higiēnas pamatdarbības joprojām aizsargā pret 98% uzbrukumu (skatīt 124. lpp. Microsoft digitālās aizsardzības pārskatā, 2021. gada oktobris).

Iespējams, jūs domājat, ka ir viegli runāt par fundamentālām drošības darbībām, bet daudz grūtāk ir tās īstenot dzīvē, jo īpaši, ja komanda ir pārslogota un tai trūkst darbinieku. Taču uzskatu, ka drošības vadītāja pārraudzībā ir gan riska pārvaldība, gan prioritāšu noteikšana, tāpēc koncentrēšanās uz pamatdarbībām ir ļoti pragmatiska pieeja. Pārāk bieži drošības incidentu gadījumā nav jautājums par to, JA, bet par to, KAD. Ir simtiem satraucošu kiberdrošības statistikas datu, piemēram, ASV vien katru dienu tiek pastrādāti aptuveni 4000 kibernoziedzības uzbrukumu, bet visā pasaulē ik dienu tiek uzlauztas vairāk nekā 30 000 vietnes.

Es uzskatu, ka vislabākā aizsardzība ir sabalansēta pieeja un ieguldījums incidentu atklāšanā un reaģēšanā līdztekus to novēršanai.

Lai gan var šķist grūti ieguldīt jaunos novēršanas līmeņos, vienlaikus cenšoties sekot līdzi pieaugošajām prasībām attiecībā uz atklāšanu un reaģēšanu, ir būtiski un noderīgi atrast pareizo balansu starp abiem centieniem. 2021. gada Ponemon Institute un IBM Security pētījumā konstatēts, ka organizācijām, kurās nav reakcijas uz incidentu komandas vai plāna, vidējās datu aizsardzības pārkāpumu izmaksas pieauga par 55%. Drošības komandas, kas spēj sabalansēt stingru novēršanu ar stratēģiju, kas ietver reakciju uz incidentu un ieguldījumus atklāšanas un koriģēšanas rīkos, būs sagatavotas, lai izturētu neizbēgamo.

Mēs visi esam dzirdējuši par daudzo atlūgumu laiku. Vairāk nekā 40% pasaules darbinieku šogad apsver iespēju pamest savu darba devēju, un drošības jomas vadītāji un viņu komandas jau tagad jūt, ka trūkst darbinieku. Es bieži runāju ar informācijas drošības vadītājiem par situāciju kopumā, un viena no viņu galvenajām bažām ir piesaistīt, atrast un saglabāt kvalificētus speciālistus. Ja talantīgākie darbinieki pamet darbu, viņiem nākas vai nu meklēt jaunus kvalificētus speciālistus, vai arī paplašināt esošo darbinieku prasmes. Efektīvākas, integrētākas un automatizētākas tehnoloģijas var palīdzēt, taču ar tām nepietiek.

Ar drošības tēmu saistītas frāzes kļuvušas par ikdienas sarunvalodas sastāvdaļu, jo kiberuzbrukumu tēma regulāri parādās ziņās, un šie uzbrukumi (un ziņas par tiem) var būtiski ietekmēt uzņēmumu. Uzminiet nu! Tās nav tikai sliktas ziņas. Ņemot vērā, ka kiberdrošība ir kļuvusi par pazīstamu tēmu visās organizācijas jomās, mēs dzirdam, ka koncepts “drošība ir katra darbs” sāk atbalsoties visās organizācijās. Ņemot vērā jaunos hibrīddarba modeļus un drošības perimetra paplašināšanu dažādos jaunos veidos, drošības vadītāji arvien vairāk paļaujas uz inovatīviem veidiem, kā nodrošināt ikviena drošību, pat ja saskaras ar kvalificētu speciālistu un prasmju trūkumu. Mūsdienās inovatīviem drošības vadītājiem ir svarīgi nevis “darīt vairāk ar mazāk”, bet gan “darīt vairāk ar citādāku pieeju”.

Lai gan kvalificētu speciālistu un prasmju trūkums noteikti nav pozitīvs faktors, tam ir neliels gaismas stariņš — drošības kultūras veidošana kļūst par realitāti. Daudzi informācijas drošības vadītāji stāsta, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt drošības problēmas darbinieku trūkuma apstākļos, ir veidot drošības kultūru, kurā drošība ietilpst katra darbinieka darba pienākumos. Informācijas drošības vadītāji aizvien biežāk aizstāv viedokli, ka visa organizācija var uzņemties atbildību par drošību, jo īpaši tāpēc, ka viņi saskaras ar darbinieku trūkumu vai finansējuma problēmām.

Izstrādes komandām, sistēmu administratoriem un, jā, arī lietotājiem ir jāizprot drošības politikas, kas uz viņiem attiecas. Informācijas koplietošana ir būtiska, un drošības komandas arvien biežāk atrod jaunus veidus, kā sadarboties ar izstrādātājiem, administratoriem un biznesa procesu īpašniekiem, lai izprastu riskus un izstrādātu politikas un procedūras, kas palīdz visai organizācijai.

Kvalificētu speciālistu un galveno prasmju trūkums (jo īpaši nemitīgi mainīgajā kiberdrošības jomā) informācijas drošības vadītājiem liek meklēt jaunus un inovatīvus veidus, kā saglabāt konkurētspēju. Viena no stratēģijām, par kuru turpinām dzirdēt, ir speciālistu aizvietošana ar darbiniekiem, kuri nav saistīti ar drošības komandu. Informācijas drošības vadītāji cenšas iesaistīt visu organizāciju, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju apmācībai, lai tie kļūtu par daļu no risinājuma, un iesaistot blakus esošās komandas atbalsta veidošanā.

Lietotāju zināšanu par drošības draudiem uzlabošana, piemēram, nodrošinot, ka viņi atpazīst pikšķerēšanas un smalku uzbrukumu pazīmes, palīdz pilnveidot drošības komandas “acis un ausis”, jo īpaši tāpēc, ka lietotāji bieži vien ir uzbrukuma ieejas punkts. Nesaku, ka lietotājus var maģiski apmācīt pamanīt un uztvert visu, taču sagatavoti un brīdināti lietotāji var ievērojami samazināt drošības komandu noslodzi.

Vēl viena stratēģija ir padarīt IT par drošības daļu. IT un drošības komandu cieša sadarbība un IT informētības par drošības stratēģijām nodrošināšana palīdz daudziem drošības vadītājiem paplašināt savu misiju visās organizācijas jomās.

Norāžu un palīdzības nodrošināšana automatizācijā un citās proaktīvas darbplūsmas un uzdevumu pārvaldības stratēģijās ir būtisks veids, kā informācijas drošības vadītāji paplašina savas komandas un izmanto IT, lai nodrošinātu stabilu drošības stāvokli.

Visos citētajos Microsoft pētījumos ir izmantoti neatkarīgi pētniecības uzņēmumi, lai sazinātos ar drošības speciālistiem gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos pētījumos, nodrošinot privātuma aizsardzību un analītisku precizitāti. Šajā dokumentā iekļautie citāti un secinājumi, ja vien nav norādīts citādi, ir Microsoft pētījumu rezultāts.